Domāju, ka visiem bērnībā ir stāstīts, ka C vitamīns ir jāēd, jo tad neķersies klāt neviena slimība utt. Bērniem pašiem šādi stāsti, protams, liekas iedvesmojoši, taču C vitamīnu ne vienmēr gribas ēst, jo tas ir arī skābs. Interesanti, ka arī spēka sportā C vitamīns ir ļoti noderīgs, taču ļoti bieži tas ir nepamatoti aizmirsts.
Kāds labums vispārībā ir no askorbīnskābes (tieši tā sauc C vitamīnu)? C vitamīns palīdz daudzu vielu sintēzes procesiem organismā. Kolagēns, kortikosteroīdi, kateholamīni, serotonīns – tas viss veidojas ar tiešu C vitamīna līdzdalību. Vēl vairāk, arī holesterīns tiek pārvērsts žultī tieši pateicoties C vitamīna klātbūteni. Taču ar to askorbīnskābes labās īpašības ne tuvu nebeidzas, jo tāpat tā atjauno E vitamīnu, piedalās detoksikācijas procesos, palīdz labāk uzsūkties dzelzim utt.
Turklāt, lai arī oficiāli C vitamīnu atklāja vien pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, jau 1932. gadā tika pierādīts, ka nepietiekošs šī vitamīna daudzums organismā pasliktina imunitāti, kā rezultātā cilvēku var piemeklēt tāda kaite kā skorbuts jeb, kā to tautā dēvē, cinga.
Tie kas zina kādi ir skorbuta simptomi, droši vien, nojauš arī to kādēļ sportistiem, sevišķi spēka sportistiem, būtu jāpiedomā par C vitamīna uzņemšanu. Tiem, kas nezina, pateikšu priekšā – askorbīnskābe atbild par kolagēna sintēzi, kas ir ārkārtīgi svarīgi locītavu un saistaudu veselībai (par UB locītavām rakstīju šeit: http://lielsunstiprs.com/2015/07/13/uztura-bagatinataji-locitavam/ ). Ja vitamīns netiek uzņemts pienācīgā daudzumā, tad kauli un saistaudi zaudē savu izturību, kā rezultātā ievērojami palielinās savainošanās risks.
Tomēr, tas nebūt nav viss. C vitamīns palīdz labāk uzsūkties ar pārtiku uzņemtajām olbaltumvielām un veicina olbaltumvielu sintēzi pašā organismā, kā arī ir izpētīts, ka pateicoties šiem faktoriem C vitamīnu var saukt par diezgan spēcīgu muskuļu anabolisma faktoru. Tāpat, pateicoties kortizola sekrēcijas nomākšanai, askorbīnskābe ir arī labs anti-kataboliķis.
Runājot par C vitamīna sastopamību produktos, tad nevar teikt, ka tas būtu kaut kas reti sastopams, taču lielākajai daļai cilvēku ir ļoti nepareizs priekšstats par C vitamīnu. Absolūtajam vairākumam liekas, ka vislabākais C vitamīna avots ir citrons vai kāds citrusauglis. Jā, tajos ir C vitamīns, taču tas nebūt nav labākais šī vitamīna avots. Piemēram, sarkanajā paprikā (uz 100 gramiem produkta) ir sešas reizes vairāk C vitamīna nekā citronā. Faktiski, lai saprastu cik C vitamīna ir citronā, to var salīdzināt ar kāpostu, kura 100 gramos ir 45 mg šī vitamīna (pret 40 mg citronā). Apelsīnā, kurš arī tiek atzīmēts kā šī vitamīna avots, ir 60 mg C vitamīna, tieši tikpat cik dārza zemenē.
Ja mēs runājam par labākajiem dabiskajiem C vitamīna avotiem, kas ir sastopami Latvijā, tad kā pirmo ir jāmin kaltētas mežrozīšu ogas, kur ir 1200 mg vitamīna uz 100 gramiem produkta, t.i., 30 reizes vairāk nekā jau iepriekš minētajā citronā. Tāpat ir jāizceļ upenes, smiltsērkšķu un pīlādžu ogas, kā arī sarkanā un zaļā paprika, pētersīļi. Virs 100 mg uz 100 gramiem produkta C vitamīns vēl ir dillēs un dzērvenēs (tieši pa 100 mg), kā arī egļu un priežu skujās (tās Otrā Pasaules kara laikā izmantoja kā šī vitamīna avotu, kad nebija citu alternatīvu) – 130 mg.
Vēl viena nepatiesība, kuru daudzi gan pieņem kā absolūtu īstenību, ir tā, ka vasarā ir jāēd ogas, lai C vitamīna pietiktu ziemas periodam. Patiesībā C vitamīns ļoti labi šķīst ūdenī, kas nozīmē, ka organisms visu lieko izvada ārā ar urīnu. Tieši tas arī nozīmē to, ka C vitamīns ir jāuzņem visa gada garumā un tas, ka vasarā jūs esat ēduši ogas nepalīdzēs no C vitamīna trūkuma ziemā (un arī vasarā šāda stratēģija ir apšaubāma, jo organisms uzsūks tikai tik daudz vitamīna cik tam būs nepieciešams).
Cik daudz C vitamīna ir jālieto? Pretēji tam ko mums parasti stāstīja bērnībā (“Ēd, ēd, jo vairāk vitamīna, jo labāk”), ir skaidri izrēķināts cik daudz askorbīnskābes dienā būtu jāuzņem. Sievietēm tie ir 70 mg, bet vīriešiem – 90 mg. Protams, šiet ir jāsaprot, ka visi šie ieteikumi ir domāti “parastajam mirstīgajam”, bet sportistiem ar palielinātu muskuļu masu, protams, ir pieļaujams šīs devas pārsniegt līdz pat 150 mg/dienā un tas nebūs nekas traks. Savukārt tīņiem, kuri tikai sāk nodarboties ar spēka sportu (un to ir prātīgi darīt sasniedzot 14-16 gadu vecumu) ir jāatceras, ka viņiem C vitamīna “starta līmenis” ir zemāks – 65 mg/dienā
C vitamīns ir arī ļoti labs palīgs pret saaukstēšanos un tam sekojošajām blaknēm. Laicīgi izdzerti 1000 mg askorbīnskābes var jūs paglābt no ļoti nepatīkamas slimošanas.
Interesanti, ka kā maksimālo pieļaujamo C vitamīna devu atzīmē 3000 mg. Kas notiks, ja jūs lietosiet vairāk par 3000 mg? Nu sākumā jau ir jādomā ar galvu un jāsaprot, ka vairāk nebūt nav labāk. Otrkārt, tādu izteiktu pārdozēšanu ir diezgan grūti, taču ne neiespējai, sasniegt, jo C vitamīns, kā jau minēju iepriekš, ir ūdenī šķīstošs, kas nozīmē, ka viss liekais tiek izvadīts. Ja nu kādam ir izdevies panākt šādu vitamīna pārdozēšanu, tad ne ar ko traku tas nedraud, jo, visdrīzāk, viss beigsies ar īslaicīgām vēdera problēmām, iespējams, būs arī caureja.
Te, manuprāt, būtu vietā arī atgādināt, ka, kā jau visām vielām, arī askorbīnskābei ir sava nāvējošā deva, kas pieaugušajam cilvēkam sastāda 20-30 gramus. Protams, ka priekš vienas reizes tas ir ļoti daudz un netīšām šādu daudzumu šī vitamīna nesanāks apēst dēļ garšas īpatnībām (tas, kā mēs zinām, ir skābs), taču pārdozēšana var rasties arī dēļ ilglaicīgas lielu C vitamīna devu lietošanas, tāpēc aizrauties arī nevajadzētu.
Tāpat, tas gan vairāk attiecas uz vecākiem, ne tik uz sportistiem, speciālisti aizvien biežāk norāda uz to, ka pārlieku lielas C vitamīna devas bērnībā, t.i., kad cilvēks vēl tikai aug un formējas, var būt par iemeslu psiholoģiskas dabas problēmām tīņa un pieaugušā vecumā, jo tas var novest pie nespējas kontrolēt savas emocijas.
Ko es ar to gribēju pateikt? Bieži vien mēs ļoti labi zinām par kādas vielas vai produkta nepieciešamību, taču izturamies pret to ļoti noraidoši. Iespējams, ka kādam tas liekas nenozīmīgi, citam tas liekas pārspīlēti dēļ bērnībā pieredzētā, taču ir elementāras lietas, kas ne tikai padara mūsu dzīvi kvalitatīvāku, bet arī palīdz uzlabot tīri sportisko sniegumu. Tieši tāpēc, ja mēs gribam progresēt, tad ir jāmēģina savā labā izmantot visu, kas ir pieejams.
Liels un stiprs 